Latin
[edit]Etymology
[edit]From appetītus (“attack, desire, longing”) + -īvus.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): [ap.pɛ.tiːˈtiː.wʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [ap.pe.tiˈtiː.vus]
Adjective
[edit]appetītīvus (feminine appetītīva, neuter appetītīvum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | |
| nominative | appetītīvus | appetītīva | appetītīvum | appetītīvī | appetītīvae | appetītīva |
| genitive | appetītīvī | appetītīvae | appetītīvī | appetītīvōrum | appetītīvārum | appetītīvōrum |
| dative | appetītīvō | appetītīvae | appetītīvō | appetītīvīs | ||
| accusative | appetītīvum | appetītīvam | appetītīvum | appetītīvōs | appetītīvās | appetītīva |
| ablative | appetītīvō | appetītīvā | appetītīvō | appetītīvīs | ||
| vocative | appetītīve | appetītīva | appetītīvum | appetītīvī | appetītīvae | appetītīva |
Related terms
[edit]References
[edit]- “appetitivus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.