Latin
[edit]Etymology
[edit]From perfect passive participle dēdicātus (“dedicated”) + -īvus, from dēdicō.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): [deː.dɪ.kaːˈtiː.wʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [de.di.kaˈtiː.vus]
Adjective
[edit]dēdicātīvus (feminine dēdicātīva, neuter dēdicātīvum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | |
| nominative | dēdicātīvus | dēdicātīva | dēdicātīvum | dēdicātīvī | dēdicātīvae | dēdicātīva |
| genitive | dēdicātīvī | dēdicātīvae | dēdicātīvī | dēdicātīvōrum | dēdicātīvārum | dēdicātīvōrum |
| dative | dēdicātīvō | dēdicātīvae | dēdicātīvō | dēdicātīvīs | ||
| accusative | dēdicātīvum | dēdicātīvam | dēdicātīvum | dēdicātīvōs | dēdicātīvās | dēdicātīva |
| ablative | dēdicātīvō | dēdicātīvā | dēdicātīvō | dēdicātīvīs | ||
| vocative | dēdicātīve | dēdicātīva | dēdicātīvum | dēdicātīvī | dēdicātīvae | dēdicātīva |
Synonyms
[edit]References
[edit]- “dedicativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “dedicativus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.