Latin
[edit]Etymology
[edit]From dēlīberō (“to consider, deliberate”) + -īvus.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): [deː.liː.bɛ.raːˈtiː.wʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [de.li.be.raˈtiː.vus]
Adjective
[edit]dēlīberātīvus (feminine dēlīberātīva, neuter dēlīberātīvum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | |
| nominative | dēlīberātīvus | dēlīberātīva | dēlīberātīvum | dēlīberātīvī | dēlīberātīvae | dēlīberātīva |
| genitive | dēlīberātīvī | dēlīberātīvae | dēlīberātīvī | dēlīberātīvōrum | dēlīberātīvārum | dēlīberātīvōrum |
| dative | dēlīberātīvō | dēlīberātīvae | dēlīberātīvō | dēlīberātīvīs | ||
| accusative | dēlīberātīvum | dēlīberātīvam | dēlīberātīvum | dēlīberātīvōs | dēlīberātīvās | dēlīberātīva |
| ablative | dēlīberātīvō | dēlīberātīvā | dēlīberātīvō | dēlīberātīvīs | ||
| vocative | dēlīberātīve | dēlīberātīva | dēlīberātīvum | dēlīberātīvī | dēlīberātīvae | dēlīberātīva |
Descendants
[edit]- Catalan: deliberatiu
- French: délibératif
- Galician: deliberativo
- Italian: deliberativo
- Portuguese: deliberativo
- Romanian: deliberativ
- Spanish: deliberativo
References
[edit]- “deliberativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “deliberativus”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- “deliberativus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.