Latin
[edit]Etymology
[edit]dīrigō (“to direct, guide, steer”) + -īvus (“-ive, -ing”).
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): [diː.reːkˈtiː.wʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [di.rekˈtiː.vus]
Adjective
[edit]dīrēctīvus (feminine dīrēctīva, neuter dīrēctīvum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | |
| nominative | dīrēctīvus | dīrēctīva | dīrēctīvum | dīrēctīvī | dīrēctīvae | dīrēctīva |
| genitive | dīrēctīvī | dīrēctīvae | dīrēctīvī | dīrēctīvōrum | dīrēctīvārum | dīrēctīvōrum |
| dative | dīrēctīvō | dīrēctīvae | dīrēctīvō | dīrēctīvīs | ||
| accusative | dīrēctīvum | dīrēctīvam | dīrēctīvum | dīrēctīvōs | dīrēctīvās | dīrēctīva |
| ablative | dīrēctīvō | dīrēctīvā | dīrēctīvō | dīrēctīvīs | ||
| vocative | dīrēctīve | dīrēctīva | dīrēctīvum | dīrēctīvī | dīrēctīvae | dīrēctīva |
Descendants
[edit]References
[edit]- R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “directivus”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC