Šis raksts ir par filozofisku jēdzienu. Par 1999. gada filmu skatīt rakstu Eksistence (filma).

Esamība, pastāvēšana jeb eksistence (no latīņu: existentia) ir filozofisks un ontoloģisks jēdziens, kas apzīmē objekta būšanu un spēju mijiedarboties ar fizisko vai garīgo īstenību. Esamības jēdziens ir centrāls dažādās filozofijas nozarēs, tostarp metafizikā, epistemoloģijā un fenomenoloģijā.

Filozofijā esamību bieži aplūko divējādi — kā materiālo esamību un kā abstraktu vai garīgu pastāvēšanu. Materiālā esamība attiecas uz fiziskiem objektiem un parādībām, kas tiek uztverti ar maņām vai tiek konstatēti zinātniskā ceļā. Savukārt garīgā esamība ietver idejas, domas un priekšstatus, kas pastāv apziņā, neatkarīgi no to fiziskās izpausmes.^[1]

Esamības problemātiku plaši pētījuši tādi domātāji kā Renē Dekarts, kurš ar savu slaveno apgalvojumu Cogito, ergo sum (no latīņu valodas — 'domāju, tātad esmu') uzsvēra pašapziņu un domāšanu kā esamības pierādījumus. Martins Heidegers esamību analizēja caur esības (Sein) un esamības (Dasein) atšķirību, pievēršoties cilvēka esamības un tās autentiskuma jautājumiem.^[2]

Mūsdienu zinātnē esamība tiek apskatīta arī caur kvantu mehānikas un matemātiskās loģikas prizmu, kur, piemēram, daļiņu esamība var būt atkarīga no novērošanas.^[3] Informatikā un virtuālajā realitātē esamības jēdziens tiek paplašināts, aptverot digitālās būtnes un mākslīgā intelekta mijiedarbību ar īstenību.^[4]

Esamības definēšana un pierādīšana ir bijusi viens no centrālajiem filozofijas jautājumiem, un tā joprojām tiek aktīvi pētīta dažādās nozarēs.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)