👁 Image Ebreju sefārdu pāris tradicionālajā apģērbā (Sarajeva, 1900)
Sefārdi (ivritā: סְפָרַד (Səp̄āraḏ) — 'Ibērija') ir ebreju tautas daļa, kas vēsturiski izveidojās musulmaņu iekarotajā Ibērijas pussalā un pašlaik veido ap 16% no visiem pasaules ebrejiem, ievērojami atpaliekot no aškenazi ebrejiem. No aptuveni 2,2 miljoniem pasaules sefārdu 1,4 miljoni dzīvo Izraēlā, mazāk nekā 400 000 Francijā, mazāk nekā 300 000 ASV, ar ievērojamām kopienām Spānijā un Latīņamerikas valstīs.
Sefārdu kopienai veidojoties tagadējās Spānijas un Portugāles teritorijās, tā sāka runāt ladino valodā.[1] Pēc izraidīšanas no Ibērijas pussalas 15. gadsimta beigās sefārdi izklīda pa Rietumeiropas un Vidusjūras reģiona valstīm, saglabājot savu kopienas identitāti un jūdaisma tradīcijas līdz mūsdienām. Sefārdu bēgļi Tuvajos Austrumos nonāca kontaktā ar vietējiem mizrahi ebrejiem, kuru reliģiskie rituāli saplūda ar sefārdu paražām. Mūsdienās gan Rietumeiropas izcelsmes sefārdi, gan Centrālāzijas mizrahi atrodas sefārdu virsrabīna reliģiskajā pakļautībā.
