Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.

Vīrišķie un sievišķie strobili sastāv no saīsinātās ass, pie kuras piestiprinās mikrosporangiji jeb putekšņmaciņi un makrostrobili jeb sēklaizmetņi. Sievišķie strobili sakopoti čiekuros. Zināmas ~ 600 sugas, lielākā kailsēkļu grupa mūsdienās. Liela nozīme dabīgajā augu sedzē — veido mežus. Var būt koki, krūmi ar monopodiālu, zarainu stumbru. Strobili ir viendzimuma, var būt vienmāju vai divmāju augi - uz 1 auga gan vīrišķie, gan sievišķie strobili. Puteksnim ir ārējā un iekšējā sega — eksīna un intīna. Čiekurs sastāv no ass, pie kuras spirāliski vai pretēji sakārtotas segzvīņas. To žāklēs ir sēklzvīņas, pie pamata 2 vai vairāki sēklaizmetņi. Pēc apputeksnēšanās no sēklaizmetņiem attīstās embrijs, kas pārvēršas par sēklas dīglīti un sēklaizmetnis — par sēklu. Segzvīņu un sēklzvīņu forma, lielums, krāsa ir svarīgas pazīmes skujkoku noteikšanā. Skujas bagātas ar ēteriskām eļļām, sveķiem, terpēniem.

Klase Skujkoki (Pinopsida)

• †Kordaītu rinda (Cordaitales)
• Priežu rinda (Pinales)
• †Voinovskiju rinda (Vojnovskyales)
• †Voltciju rinda (Voltziales)

(†) — izmirušu augu grupa.

• 👁 Image
  Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skujkoku klase.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Latvijas skujkoki. Arhivēts 2007.gada 30.oktobrī, Wayback Machine vietnē.