👁 Image Ekoreģiona IM1406 atrašanās vieta. Šis reģions zināms arī kā Sundarbanu mangrovju ekoreģions
Sundarbani (bengāļu: সুন্দরবন, izrunā: /sʌnˈdɑːrbənz/) ir plaša dabas teritorija Dienvidāzijā, kas aptver pasaulē lielāko mangrovju mežu un izceļas ar unikālu plūdmaiņu ekosistēmu un augstu bioloģisko daudzveidību. Teritorija ir starptautiski nozīmīgs dabas objekts, ko raksturo sarežģīts upju atzaru, kanālu, dūņu lauku un saliņu tīkls, kā arī īpaši pielāgota flora un fauna. Sundarbani atrodas Gangas–Brahmaputras–Meghnas deltā Bengālijas līča piekrastē, un to teritorija ir sadalīta starp Bangladešas dienvidiem un Indijas ziemeļaustrumiem. Delta veidojas, satekot šo lielo upju sistēmām, radot vienu no dinamiskākajām un ekoloģiski sarežģītākajām deltām pasaulē. Regulāri plūdi, paisuma un bēguma cikli un sāļuma svārstības nosaka Sundarbanu dabiskos procesus un ekosistēmu struktūru.
Kā lielākais mangrovju mežs pasaulē, Sundarbani ieņem nozīmīgu vietu globālajā dabas mantojumā. Tas darbojas kā dabisks aizsargs pret piekrastes eroziju un tropiskajiem cikloniem, vienlaikus nodrošinot dzīvotni daudzām apdraudētām sugām, tostarp Bengālijas tīģerim. Mangrovju ekosistēmai ir nozīmīga loma arī klimata regulācijā un vietējo kopienu iztikas nodrošināšanā. Ņemot vērā Sundarbanu izcilo universālo vērtību, teritorijai piešķirts aizsargājamas teritorijas statuss, un nozīmīgas tās daļas ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā — Indijas pusē 1987. gadā un Bangladešas pusē 1997. gadā. Sundarbani vienlaikus ietver nacionālos parkus, biosfēras rezervātus un dabas liegumus, uzsverot to nozīmi gan reģionālā, gan globālā mērogā dabas aizsardzībā.
