Voozh

Vikipēdijas lapa

Uzbeki
*O‘zbeklar*
Visi iedzīvotāji
👁 Image Uzbeku meitenes
vairāk par 37 miljoniem
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
👁 Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna 29.2 mlj (2021) 👁 Karogs: Afganistāna Afganistāna 3 mlj^[1] 👁 Karogs: Tadžikistāna Tadžikistāna 1.26 mlj^[2] 👁 Karogs: Kirgizstāna Kirgizstāna 986 000 (2022)^[3] 👁 Karogs: Kazahstāna Kazahstāna 614 047 (2021)^[4] 👁 Karogs: Turkmenistāna Turkmenistāna 500 000^[5] 👁 Karogs: Krievija Krievija 323 278 (2021)^[6] 👁 Karogs: Ķīna Ķīna 12 370 (2010) 👁 Karogs: Ukraina Ukraina 12 353 (2001) 👁 Karogs: Latvija Latvija 2715 (2022)
Valodas
uzbeku valoda
Reliģijas
vairums musulmaņi
Radnieciskas etniskas grupas
Tjurku valodās runājošie: turki, turkmēņi, azerbaidžāņi, kazahi, kirgīzi, tatāri, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tivieši, altajieši, hakasi, karačaji, nogaji, kumiki, gagauzi un uiguri.

Uzbeki (uzbeku: O‘zbeklar) ir viena no tjurku tautām un Uzbekistānas pamatiedzīvotāji. Pārsvarā ir sunnītu musulmaņi.

Ievērojamas uzbeku minoritātes dzīvo arī citās Centrālāzijas valstīs: Afganistānā, Tadžikistānā, Kirgizstānā, Turkmenistānā, Pakistānā, Kazahstānā. Ievērojamas uzbeku dzīvo Krievijā, ASV, Turcijā, Ukrainā un ES valstīs.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Uzbeki ir senāko Centrālāzijas tautu pēcteči, kuru pastāvīga klātbūtne reģionā ir apliecināta kopš 1. gadsimta vidus pirms mūsu ēras.

No 6. gadsimta Vidusāzijā sāka ienākt dažādas tjurku cilts grupas, piemēram, uiguri, oguzi un kipčaki. Laika gaitā tās sajaucās ar vietējiem iedzīvotājiem, pieņemot vietējo kultūru, vienlaikus atnesot arī savas tradīcijas, valodu un paražas. Arābu iekarojumu rezultātā reģionā izplatījās islāms, kas kļuva par būtisku vienojošo faktoru uzbeku identitātes veidošanā. Islāma reliģija apvienoja dažādās tautības un nostiprināja kopējo kultūras pamatu.

Mūsdienu uzbeku etnoss sāka veidoties daudz vēlāk — galvenokārt laikā no 9. līdz 16. gadsimtam, Vidusāzijas vēsturisko, etnisko un politisko pārmaiņu rezultātā.

18.—19. gadsimts uzbeku tautas vēsturē iezīmē nozīmīgas politiskas un sociālas pārmaiņas, ko noteica Krievijas Impērijas ekspansija Vidusāzijā. Tajā laikā mūsdienu Uzbekistānas teritorijā pastāvēja trīs galvenie uzbeku valsts veidojumi – Hivas haniste, Buhāras emirāts un Kokandas haniste. Šīs valstis bija uzbeku elitu pārvaldītas struktūras ar bagātu islāma kultūru un tirdzniecības saitēm, tomēr tās kļuva par Krievijas Impērijas iekarošanas mērķi.

1920. gadā tika likvidēts Buhāras emirāts un izveidota Buhāras Tautas Padomju Republika. Padomju laikā notika intensīva uzbeku identitātes pārveidošana. PSRS veicināja uzbeku valodas standartizāciju (latīņu, pēc tam kirilicas alfabēts), izglītības paplašināšanu, sekularizāciju un sociālistiskās kultūras ieviešanu. Tajā pašā laikā tika ierobežota tradicionālā islāma prakse, represēti daudzi inteliģences pārstāvji un kultūras darbinieki, kas tika uzskatīti par "buržuāziskajiem nacionālistiem".