| Citrusaugi Citrus | |
|---|---|
|
👁 Dažādu citrusaugļu šķēlītes Dažādu citrusaugļu šķēlītes | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Ziepjkoku rinda (Sapindales) |
| Dzimta | Rūtu dzimta (Rutaceae) |
| Ģints | Citrusaugi (Citrus) |
| Sinonīmi | |
| |
|
👁 Image Citrusaugi Vikikrātuvē | |
Citrusaugi (Citrus) ir rūtu dzimtas ziedaugu ģints. To dabiskais izplatības areāls ir Dienvidāzija un Dienvidaustrumāzija. No šīs ģints augiem iegūst citrusaugļus, tāpēc tos plaši kultivē visā pasaulē, galvenokārt tropu un subtropu reģionos. Zināmākie citrusaugi ir apelsīni, citroni, greipfrūti, laimi, mandarīni un pampelmūzes. Citrusaugi ir mūžzaļi koki un krūmi. Citrusaugiem ir cirkņos dalīti ogām līdzīgi sulīgi augļi — hesperīdi.[1]
Citrusaugļu sastāvā ir daudz citronskābes un C, P, B un A vitamīnu, bet mizā — 1—2% ēterisko eļļu. No svaigiem citrusaugļiem izspiež sulu (līdz pat 80% pasaulē dzerto sulu ir tieši citrusaugļu sula) vai tos dažkārt pievieno salātiem, bet kaltētas citrusaugļu miziņas pievieno konditorejas izstrādājumiem un liķieriem, kā arī mēdz iekļaut garšvielu maisījumos.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija. 297.lpp.
- ↑ Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 251.lpp. ISBN978-9984-45-932-5.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- 👁 Image
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Citrusaugi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
| 👁 Aizmetņa ikona | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
