Šis raksts ir par administratīvo vienību. Par pilsētu skatīt rakstu Gambela (pilsēta).

Gambelas Tautu nacionālā reģiona pavalsts (amharu: የጋምቤላ ሕዝቦች ብሔራዊ ክልላዊ መንግሥት, yä-Gambela Ḥəzbočč Bǝḥerawi Kǝllǝlawi Mängǝśt) ir viena no Etiopijas reģionālajām pavalstīm. Tā atrodas valsts rietumos, robežojas dienvidos un rietumos ar Dienvidsudānu, ziemeļaustrumos — ar Oromiju, bet dienvidaustrumos — ar Dienvidrietumu Etiopiju. Pavalsts administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir Gambela. Pavalstī jaukts etniskais sastāvs, vairākums ir nilotu tautas nueri, anuaki un madžangiri, kā arī ieceļojušie amhari, oromo un kefičo; visiem aborigēnajiem etnosiem izveidotas titulnāciju zonas. Pēc konfesionālās piederības 44% iedzīvotāju ir protestanti , 24% — etiopiešu pareizticīgie, kā arī 10% animisti.^[1]

Gambela, tāpat kā Benišangula Gumiza, vēsturiski ir cieši saistīta ar blakus esošajām Sudānu un Dienvidsudānu un mazākā mērā ar Etiopijas kalnienes tautām. Šie reģioni kopš Aksumas valsts laikiem kalpoja par vergu medību vietām, un to nilosahāras valodās runājošos iedzīvotājus augstienes etiopieši nievājoši sauca par šankeliem.

Atšķirībā no kalnienes, Gambelā ir izplatīta malārija un cece mušas. Šis fakts ilgu laiku atturēja etiopiešus no augstienēm imigrēt uz šo apgabalu vai veidot ciešākas saites starp šo reģionu un Etiopiju. Gambela tika iekļauta Etiopijā 1990. gados, kad tā Menelika II vadībā iekaroja plašas teritorijas dienvidos, rietumos un austrumos. Etiopijas impērijas galvenā interese bija vergu un ziloņkaula tirdzniecība no šī reģiona. Administratīvi Gambela tika iekļauta Ilubaboras provincē.

Kaimiņvalsts Sudānas koloniālā lielvara Lielbritānija bija ieinteresēta tirdzniecībā ar Etiopijas rietumu augstienēm caur Gambelu. Saskaņā ar 1902. gada Anglo-Etiopijas līgumu, kas noteica robežu starp Etiopiju un Angļu-ēģiptiešu Sudānu, Gambela nonāca Lielbritānijas pārvaldē un tika izmantota kā Lielbritānijas tirdzniecības postenis.^[2] Kad Sudāna 1956. gadā ieguva neatkarību, Gambela pilnībā kļuva par Etiopijas daļu. Etiopijas ietvaros tā palika perifērs reģions līdz pat 1980. gadiem, kad uz turieni tika pārvietoti cilvēki no citām valsts daļām un vēlāk radās interese par tās potenciālajām naftas rezervēm. 1980. gados Mengistu Hailes Mariama vadītais komunistiskais režīms no sausuma un bada cietušajiem augstienēm pārvietoja vairāk nekā 60 000 zemnieku uz Gambelu, kas tika uzskatīta par auglīgu apgabalu ar bagātīgām zemes rezervēm. Šim nolūkam vietējiem nilotiem tika atsavināta zeme.

Pilsoņu karš Dienvidsudānā stipri ietekmēja Gambelu. Etiopijas komunistu režīms atbalstīja Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas (SPLA) nemierniekus pret Sudānas valdību un ļāva tiem izveidot bāzes Gambelā. Līdz 1980. gadu vidum Gambelā dzīvoja aptuveni 300 000 bēgļu no Dienvidsudānas, no kuriem lielākā daļa bija SPLA atbalstošie nueri. Itangas nometne savulaik bija lielākā bēgļu nometne pasaulē.

Ar 1987. gada Etiopijas administratīvās struktūras reformu Gambela tika atdalīta no Ilubaboras kā neatkarīgs reģions.

• 👁 Image
  Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gambela.