Mariupole (ukraiņu: Маріуполь) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos Doneckas apgabalā. Mariupoles rajona centrs. Izvietojusies apgabala dienvidos pie Kaļmiusas upes ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī. Ievērojams ekonomikas centrs. Pilsētas municipalitātei pakļautajā teritorijā ietilpst 3 pilsētciemati (Sartana, Starijkrima, Talakivka) un lauku teritorija (kopā 244 km², 480 100 iedzīvotāju).

Pilsētā atrodas divi lieli metalurģiski kombināti: Ilļiča metalurģiskais kombināts (Маріупольський металургійний комбінат імені Ілліча) un Azovstaļ (Азовсталь), kā arī liels mašīnbūves uzņēmums Azovmaš (Азовмаш). Ievērojama jūras osta. Pilsētā bez ukraiņiem un krieviem ievērojama grieķu minoritāte (4,3%).

Apdzīvoto vietu 16. gadsimta sākumā dibināja Zaporižjas kazaki, nosaucot to upes vārdā par Kalmiusu. 1778. gadā dibināts apriņķa miests Pavlovska, ko 1779. gadā pārdēvēja par Mariupoli par godu Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I sievai Marijai un piešķīra pilsētas tiesības. 1780. gadā pilsētā un tās apkārtnē tika izmitināti no Krimas izsūtītie grieķi. 19. gadsimta beigās Mariupole kļuva par otro lielāko (pēc Odesas) Krievijas dienvidu ostu. 1930. gados pilsētā tika uzcelti lieli rūpniecības uzņēmumi. 1948. gadā pilsētu pārdēvēja par Ždanovu par godu pilsētā dzimušajam padomju valsts un PSKP funkcionāram Andrejam Ždanovam. 1989. gadā pilsētai atjaunoja vēsturisko nosaukumu.

2022. gadā Krievijas iebrukuma laikā pilsētu pēc ilgstošas blokādes un apšaudes okupēja Krievijas bruņotie spēki un Krievijas kontrolētā DTR, kā rezultātā saskaņā ar ANO aplēsēm tika bojāti vai iznīcināti līdz 90% daudzstāvu un līdz 60% privātmāju pilsētā.^[2]

ANO lēš, ka no 2022. gada februāra līdz aprīļa beigām šajā pilsētā bija vislielākais bojāgājušo skaits Ukrainā un 350 000 iedzīvotāju kļuva par bēgļiem. Krievijas gaisa trieciens Mariupoles drāmas teātrim 16. martā bija viens no nāvējošākajiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem visā kara laikā.^[3]

Ukrainas varas iestādes lēš, ka zaudējumi cīņās par Mariupoli bija vismaz 25 000 bojāgājušo, no kuriem 5000 līdz 7000 gāja bojā zem bombardēto ēku drupām.^[4] Līdz 2022. gada decembra beigām Mariupoles apkaimē bija atklāti aptuveni 10 300 masu kapi, tāpēc aģentūra Associated Press izteica pieņēmumu, ka nogalināto skaits varētu būt trīs reizes lielāks.^[5]

Mariupolē dzimuši:

• Diāna Hadžijeva (Diana Hacıyeva, dzimusi 1989. gadā) — azerbaidžāņu dziedātāja;
• Arhips Kuindži (Архип Куинджи, 1841—1910) — krievu gleznotājs;
• Oleksandrs Sidorenko (Олександр Сидоренко, 1960—2022) — PSRS peldētājs, olimpiskais čempions;
• Vilens Tolpežņikovs (1928—2008) — Latvijas ārsts un politiķis;
• Anna Zatonskiha (Ганна Затонських, dzimusi 1978. gadā) — Ukrainas un ASV šahiste;
• Andrejs Ždanovs (Андрей Жданов, 1896—1948) — padomju politiķis.

• 👁 Image
  Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mariupole.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)