Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziema
Ziema ir aukstākā gada sezona (gadalaiks) polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari. Ziema ir izskaidrojama ar to, ka attiecīgā Zemes puslode ir vērsta prom no Saules. Dažādas kultūras definē dažādus datumus kā ziemas sākumu, un dažas definīcijas definē atkarībā no laika apstākļiem.
Kad ziemeļu puslodē ir ziema, dienvidu puslodē ir vasara, un otrādi. Daudzos reģionos ziema ir saistīta ar sniega un sala temperatūrām. Ziemas saulgrieži ir brīdis, kad saules paaugstināšanās attiecībā uz Ziemeļpola vai Dienvidpola ir visvairāk uz negatīvo vērtību (tas ir tad, kad saule ir vistālākajā apvāršņa malā, mērot no pola), kas nozīmē, ka šī diena ir visīsākā diena un visgarākā nakts.
Ziemeļu puslodē ziema ietver decembri, janvāri un februāri (t.s. meteoroloģiskā ziema).: Parasti šajā periodā temperatūra daudzviet ir zem 0°C, lai gan tā ir atkarīga no konkrētās vietas klimata. Tropu reģionos "ziema" var nebūt jūtama, savukārt polārajos reģionos tā ir ļoti gara. Ziemas aukstums rodas no siltuma zudumiem, kad Saules radiācija ir ierobežota. Tas saistīts ar zemes virsmas atdevi siltumu atpakaļ atmosfērā caur siltumizstarošanu (infrared radiation).
Klimata pārmaiņu rezultātā ziema mainās. Vidējā globālā temperatūra palielinās, tāpēc daudzi reģioni piedzīvo īsākas un maigākas ziemas. Sniega sega kļūst plānāka vai izzūd pilnībā reģionos, kur agrāk tā bija izplatīta (piemēram, Alpos vai Arktikā).
