VOOZH about

URL: https://lv.wikipedia.org/wiki/Belgoroda

⇱ Belgoroda — Vikipēdija


Pāriet uz saturu
Vikipēdijas lapa
Belgoroda
apgabala pilsēta
Белгород
👁 Ieeja Belgorodas centrālajā atpūtas parkā
Ieeja Belgorodas centrālajā atpūtas parkā
👁 Karogs: Belgoroda

Karogs
👁 Ģerbonis: Belgoroda

Ģerbonis
Rādīt kartē "Krievija"
Rādīt kartē "Belgorodas apgabals"
Koordinātas: 50°36′00″N 36°36′00″E / 50.60000°N 36.60000°E / 50.60000; 36.60000Koordinātas: 50°36′00″N 36°36′00″E / 50.60000°N 36.60000°E / 50.60000; 36.60000
Valsts Belgorodas apgabals
Dibināta 1596
Platība
•apgabala pilsēta 153,1km2
Augstums 130 m
Iedzīvotāji (2025)[1]
•apgabala pilsēta 321 761
blīvums 2 558,5/km²
aglomerācija 519 000
Laika josla UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa www.beladm.ru
👁 Image
Belgoroda Vikikrātuvē

Belgoroda (krievu: Белгород) ir pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala administratīvais centrs. Atrodas Viduskrievijas augstienes dienvidrietumdaļā, galvenokārt Severskijdoņecas labajā krastā, 697 km uz dienvidiem no Maskavas, 40 km no Ukrainas robežas.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Atrodas Severijas vēsturiskās zemes teritorijā. Dibināta 1596. gadā kā Krievijas caristes dienvidu robežas cietoksnis pret Krimas tatāru un nogaju uzbrukumiem. 1612. gadā to nopostīja Lietuvas lielkņazistes karaspēks. 1613. gadā Severskijdoņecas upes pretējā krastā cēla jaunu Belgorodas cietoksni. No 1633. līdz 1740. gadam Krievija uzcēla Belgorodas aizsardzības valni ar divpadsmit fortiem, kas stiepās 320 kilometru garumā no Vorsklas rietumos līdz Donai austrumos.

Pēc Krimas iekarošanas 1785. gada 13. maijā ar Katrīnas II dekrētu Belgorodu izslēdza no Krievijas impērijas cietokšņu saraksta. Belgorodas pilsētu iekļāva Kurskas guberņas sastāvā.

Pirmā pasaules kara laikā 1918. gada 10. aprīlī Belgorodu ieņēma Vācijas impērijas armija. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas Belgoroda līdz 1918. gada maijam atradās Ukrainas Tautas Republikas, tad Ukrainas valsts sastāvā, kuru vadīja hetmanis Pavlo Skoropadskis.

Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada 20. decembrī Belgorodu ieņēma Sarkanā armija un no 1918. gada 24. decembra līdz 1919. gada 7. janvārim tajā atradās Ukrainas strādnieku un zemnieku pagaidu valdība, kas vēlāk Harkivā pasludināja Ukrainas PSR dibināšanu. No 1919. gada 23. jūnija līdz 7. decembrim Belgorodu ieņēma Deņikina Brīvprātīgo armija. Pēc Sarkanās armijas uzvaras Belgorodu iekļāva Krievijas PSFR. 1954. gadā tā kļuva par Belgorodas apgabala administratīvo centru.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
👁 Aizmetņa ikona
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.
Krievijas Impērijas guberņas, vietniecības un lielākās pilsētas (1897)
Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708)
Katrīnas I laika guberņas (1727)
Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads)
Ģenerālguberņas (1775–1917),
parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem
Valsts galvaspilsēta: Maskava
Republiku galvaspilsētas
Novadu centri
Apgabalu centri
Federālās pilsētas
Autonomā apgabala centrs
Autonomo apvidu centri
Autoritatīvā vadība