Murmanska (krievu: Му́рманск, izrunā: /ˈmurmənsk/, Kolas sāmu: Мурман ланнҍ), no 1916. līdz 1917. gadam Romanova Murmanā (Романов-на-Мурмане), ir pilsēta Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, Murmanskas apgabala administratīvais centrs. Tai ir pilsētas apgabala statuss. Murmanska atrodas Kolas pussalā, klinšainā Kolas līča austrumu krastā, netālu no līča ieejas Barenca jūrā. Tā ir viena no lielākajām Krievijas ostām. Gar pilsētu izbūvēts federālais autoceļš R21 "Kola". 108 km attālumā no pilsētas atrodas Krievijas robeža ar Norvēģiju, bet 182 km attālumā — ar Somiju.

2023. gadā Murmanskā dzīvoja 267 tūkstoši iedzīvotāju. Neskatoties uz to, ka pilsētas iedzīvotāju skaits kopš 1989. gada pakāpeniski samazinās, Murmanska joprojām ir lielākā pilsēta pasaulē aiz Ziemeļu polārā loka. Lai arī pilsēta atrodas aiz polārā loka, pateicoties Ziemeļatlantijas straumei, tās klimats, neskatoties uz garajām un sniegotajām ziemām, ir salīdzinošo mērens. Arī Barenca jūra pilsētas apkārtnē aizsalst ļoti reti. Pēc sava izmēra un infrastruktūras Murmanska līdzinās citām Krievijas Eiropas daļas pilsētām, kuras savā starpā savieno attīstīts ceļu un dzelzceļu tīkls. Murmanska ir vistālāk ziemeļos esošā pilsēta, kurā darbojas trolejbusu satiksme.

Tagadējās Murmanskas apkārtni ap Kolas fjordu senatnē apdzīvoja sāmi un normaņi (krieviski "murmani"^[2]). 1565. gadā pirmo reizi pieminēta Kolas apmetne. Pēc Krievijas sakāves Livonijas karā 16. gadsimta otrajā pusē Dānijas-Norvēģijas karalis Frederiks II pieprasīja Krievijas caristei atdot pussalu norvēģiem. Krievija atteicās un nosūtīja uz Kolu vaivadu.

Pēc sakāves Krimas karā 1870. gados Krievijas Impērija sāka plānot jaunu jūrasceļu izveidi ziemeļos. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gada 3. (16.) aprīlī atklāja ostu un vienlaicīgi sāka izbūvēt dzelzceļa līniju no Petrozavodskas. Galastacijas nosaukums bija Romanova Murmanā. 1916. gada 4. oktobrī apdzīvotā vieta ieguva pilsētas statusu. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 3. aprīlī Romanovu Murmanā pārdēvēja par Murmansku, bet pēc Oktobra revolūcijas varu pilsētā pārņēma revolucionārā komiteja.

Pēc tam, kad Krievija pēc Brestļitovskas miera līguma 1918. gada martā noslēdza separātu mieru ar Vāciju, jūnijā Murmansku okupēja Antantes valstis. 1919. gada rudenī britu karaspēks atstāja Murmansku un pilsēta nonāca baltgvardu kontrolē. 1920. gada 13. martā to ieņēma Sarkanā armija. 1927. gadā Murmanska kļuva par rajona centru Ļeņingradas apgabalā, bet 1938. gadā par apgabala centru.

Otrā pasaules kara laikā, sākot ar 1941. gada vasaras sākumu, Murmansku atkārtoti mēģināja ieņemt Vērmahts un tā cieta bombardēšanas uzlidojumos. Pēc kara tajā izveidoja vācu karagūstekņu nometni.

• 👁 Image
  Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Murmanska.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)