Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā. Kipra atrodas uz austrumiem no Grieķijas, uz dienvidiem no Turcijas un Sīrijas, uz rietumiem no Libānas, uz ziemeļrietumiem no Gazas joslas un Izraēlas, uz ziemeļiem no Ēģiptes. Kipra ir trešā lielākā un apdzīvotākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas.

Kipras ziemeļu daļu kontrolē starptautiski neatzītā Ziemeļkipras Turku Republika, kas 1983. gadā pasludināja neatkarību. 2004. gada 1. maijā Kipra kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti un 2008. gada 1. janvārī Kipras Republika pievienojās eirozonai.

Kipras vārds pirmoreiz zināms no 15. gadsimta p.m.ē., kad kā kupirijoti ("ku-pi-ri-jo") Mikēnu kultūras laika uzrakstā pieminēti salas iedzīvotāji.^[1] Klasiskajā grieķu valodā sala saucās Kiprosa (Κύπρος; Kýpros). Nosaukuma etimoloģija nav zināma. Pazīstamākās versijas ir:

• grieķu vārds, kas apzīmē Vidusjūras cipresi (latīņu — Cupressus sempervirens, grieķu — κυπάρισσος (kypárissos))
• hennas koka (Lawsonia alba) grieķu nosaukums κύπρος (kýpros)
• Pirmsgrieķu Kipras pamatiedzīvotāju — eteokipriešu vārds, kas apzīmē varu. Viena no versijām uzskata, ka tas sakņojas šumeru valodā, kurā līdzīgi apzīmēja varu (zubar) un bronzu (kubar), un nācis no lielajām vara rūdas atradnēm, kas atrodamas salā.^[2]

Pateicoties salas plašajai vara tirdzniecībai, varu senajā Romā iesauca par "metālu no Kipras" jeb aes Cyprium, vēlāk saīsinot to līdz cuprum, kas sagalbājies kā metāla vārds latīniski.

Pamatraksts: Kipras vēsture

2. gadu tūkstotī p.m.ē. Kiprā izveidojās Mikēnu civilizācijas apmetnes, vēlāk salu pakļāva Asīrija, Senā Ēģipte un Persijas impērija. 333. gadā p.m.ē. to iekaroja Aleksandrs Lielais, tad Ptolemaju dinastija, Romas impērija, Austrumromas impērija un arābi.

Pēc Krusta kariem pastāvēja Kipras karaliste (1192–1489), tad to nopirka Venēcijas Republika, bet 1571. gadā iekaroja Osmaņu impērija.

1878. gadā Osmaņu impērija bija spiesta Kipru nodot Apvienotās Karalistes pārvaldībā, bet tā oficiāli kļuva par Britu impērijas daļu 1914. gadā. Kipras grieķu iedzīvotāji vēlējās panākt savienību ar Grieķijas valsti, bet Kipras turki sākotnēji iestājās par britu varas turpināšanu, pēc tam pieprasīja salas pievienošanu Turcijai.

1960. gadā Kipra kļuva par neatkarīgu valsti. 1963.–1964. gadā uzliesmoja vardarbība starp abām kopienām, vairāk nekā 25 000 Kipras turku pārvietoja anklāvos. 1974. gada 15. jūlijā Kipras grieķu nacionālisti sarīkoja valsts apvērsumu, kas izraisīja turku iebrukumu Kiprā. Okupēto Ziemeļkipras teritoriju pameta vairāk nekā 150 000 Kipras grieķu. 1983. gadā izveidojās Kipras turku valsts salas ziemeļos, jauno valsti atzina vienīgi Turcijas valdība.

Kipra ir trešā lielākā sala Vidusjūrā (pēc Sicīlijas un Sardīnijas) gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita. Tā ir arī 81. lielākā salu valsts pēc platības pasaulē un 49. pēc iedzīvotāju skaita. Valsts izmēri ir 240 kilometri garumā un līdz 100 kilometriem platumā.

Kipra atrodas 75 kilometrus no Turcijas, 105 kilometrus no Sīrijas, 108 kilometrus no Libānas, 200 kilometrus no Izraēlas, 380 kilometrus no Ēģiptes, 280 kilometrus no Grieķijai piederošās Kastelorizo salas Dodekanesas arhipelāgā, 400 kilometrus no Rodas salas un 800 kilometru attālumā no Grieķijas kontinentālās daļas.

Salas centrālā daļa ir līdzena, kalni atrodas salas ziemeļos un dienvidos. Lielākās kalnu grēdas ir Pentadaktila kalni ziemeļos un Trodosa kalni Kipras centrālajā un dienvidrietuma daļā. Trodosa kalni apņem lielāko daļu salas dienvidu un rietumu daļu. Augstākais punkts Kiprā ir Olimps, kura augstums sasniedz 1952 metrus, atrodas Trodosa kalnu centrālajā daļā. Pentadaktila kalni ir ievērojami mazāki, tie ir izvietojušies gar ziemeļu piekrasti un to augstākais punkts sasniedz 1024 metru augstumu. Starp kalnu grēdām atrodas auglīgais Mesaorijas līdzenums.

Salas parlaments konstitūciju pieņēma 1960. gada 16. augustā. Politiskā sistēma veidota pēc tādu Rietumu demokrātiju parauga, kurās tiek cienītas pilsoņu individuālās tiesības un privātuzņēmējiem tiek radīti attīstībai nepieciešamie apstākļi.^[3] Kipras Republikas valdība ir vienīgā starptautiski atzītā institūcija salā. Pašpasludinātajai Kipras Turku republikai, ko ir atzinusi vienīgi Turcija, ir sava konstitūcija, demokrātiski vēlētas institūcijas un valdība. Oficiālā Kipras valsts pārvalde ir prezidentāla demokrātija. Prezidents ir gan valsts, gan valdības galva un ieceļ Ministru padomi, kas izpildvaru dala ar prezidentu. Valstī nav viceprezidenta un premjerministra, jo saskaņā ar pēcneatkarības Konstitūciju šie amati paredzēti turku tautības kipriešiem. Kamēr tiek meklēts risinājums salas šķietami bezcerīgajai situācijai, spēkā ir 1960. gada Konstitūcija. Vienpalātas Pārstāvju palāta ierosina un pieņem tiesību aktus, lai gan prezidents var uzlikt veto likumprojektiem, kas attiecas uz ārlietām, drošību un aizsardzību. Konstitūcija atzīst likumdevēja neatkarību, un prezidentam nav pilnvaru to atlaist. Zvērināto tiesas izskata krimināllietas, bet apgabaltiesas — gan krimināllietas, gan civillietas. Augstākā tiesa ir apelācijas tiesa gan krimināllietās, gan civillietās un izšķir visus strīdus par atbilstību Konstitūcijai.^[4]

Kipra iestājās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā. Lai gan Kipra pievienojās ES kā de facto sadalīta sala, visa Kipra skaitās ES teritorija. Kipras turki, kuriem ir ES ceļošanas dokumenti (vai kuri atbilst noteikumiem, lai tādus saņemtu), ir ES pilsoņi. ES tiesības netiek īstenotas apgabalos, kas neatrodas Kipras Republikas valdības faktiskajā kontrolē. Kiprā ir divas valsts valodas: grieķu un turku, taču tikai grieķu valoda ir ES oficiālā valoda.^[5]

Kipras ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (21,4%), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (20,8%) un profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (11,3%). 34% no Kipras eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (9% Grieķijā un 5% Nīderlandē), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir Libērija (8%) un Apvienotā Karaliste (9%). 59% importa ir no ES dalībvalstīm (22% no Grieķijas, 8% no Itālijas), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Apvienotā Karaliste (8%) un Ķīna (6%).^[5]

• 👁 Image
  Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kipra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)